Zaļā pasaulē zaļa Latvija, zaļā Latvijā zaļa Trikāta

GI projekts

Izmantojot lietas otrreiz iegūst daba un sabiedrība

Pasaulē ik dienas atkritumos nonāk miljardiem dažādu preču vai to iepakojumu. Arī Latvijas, tostarp Trikātas iedzīvotāji dod savu artavu pasaules atkritumu vairošanā. Taču šobrīd arvien vairāk cilvēki domā, kā par atkritumiem kļuvušām vecām lietām iedot “otro elpu”. Pieliekot nedaudz izdomu ir iespējams par atkritumiem uzskatītās lietas padarīt par vērtīgiem izejmateriāliem.  

 23. maijā Trikātas pamatskolas pagalmā notika radoša nodarbība “Veca riepa – soliņš skolas dārzam”, kuras laikā skolēniem bija iespēja no vecām riepām izveidot dažādus sēžamos soliņus. Nodarbības vadītāji Aivars Fūrmanis un Haralds Ozoliņš palīdzēja skolēniem ar padomu, idejām un prasmēm jaunu soliņu izgatavošanā. Secīgi to darīja šādi: ar acetonu apsmidzināja riepu, lai noņemtu liekos eļļainos netīrumus, tad ar flakona krāsām katrs skolēns nokrāsoja riepu pēc saviem ieskatiem. Tikmēr Aivars kopā ar Haraldu sagatavoja sēžamās pamatnes – apaļi izzāģētam finiera saplāksnim pieskavoja krāsainu dermantīnu. Ērtākai sēdēšanai vidu aizpildīja ar porolonu. Gatavās pamatnes pielīmēja pie nokrāsotajām riepām. Lai iegūtu augstāku soliņu kopā var saskrūvēt divas riepas.

Nodarbības dalībnieki mēģināja pagatavot sēdekli aplīmējot to ar auklu. Šoreiz nācās eksperimentēt, jo, līmējot ar montāžas līmi, aukla uzreiz neturējās pie riepas. Viņi secināja, ka tas jādara pamazām, pa posmiem, jāgaida, kad līme sacietēs. Tāpēc vadītāji Aivars un Haralds izvēlējās iesākto darbu pabeigt ar karstlīmi.

Nodarbības laikā skolēni centās noskaidrot nezināmo jautājot vadītājiem, piemēram, kā “nopūst” taisnu līniju, kā panākt krāsas vienmērīgu klājumu u.c., pamācīja viens otru, kā arī ļāvās eksperimentiem.  

Jaunos soliņus skolēni novērtē atzinīgi un izmanto sēdēšanai skolas vestibilā.

Otrajā nodarbībā “Iepirkumu auduma maisiņu šūšana” vadītāja Dace Lībiete-Dubrovska interesentiem parādīja, kā vieglāk sašūt ērtu auduma iepirkuma maisiņu. Uz tā ar auduma krāsām varēja uzzīmēt sev tīkamu zīmējumu.

Sašūtos iepirkuma maisiņus skolēni akcijas laikā dāvinās Trikātas pagasta iedzīvotājiem, tādējādi mudinot mazināt gan plastmasas izstrādājumu izmantošanu, gan savus ikdienas tēriņus.

Atcerieties, ka otrreiz izmantot var gandrīz jebkuru sadzīves priekšmetu, atliek vien likt lietā savu izdomu vai interneta resursus. Pirms izmet, padomā, varbūt priekšmets var iemantot otru elpu. Trikātas pamatskolas skolēni un projekta īstenotāji aicina Trikātas pagasta iedzīvotājus domāt zaļi un tiekties pēc ilgtspējīga attīstības modeļa, darot mūsu kopējo ekosistēmu tīrāku un Trikātu par zaļi domājošu un sakoptu pagastu.

Projekta koordinatore Inga Boškina

Foto: Linda Krūmiņa

Afisa maisini

Afisa riepas

Pasākuma laikā tiks fotografēts un/vai filmēts. Iegūtie materiāli tiks izmantoti organizatoru publicitātei

Zaļās mācības Trikātas pamatskolā

Ja notiktu aptauja par “zaļu” dzīvesveidu un vides saglabāšanu, visdrīzāk lielākā daļa no mums būtu gana informēti par to, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt, lai savu apkārtējo vidi saglabātu tīru. Bet kā ir praksē? Kas tieši būtu jādara un ko mēs katrs varam darīt, lai saglabātu vidi paši sev un nākamajām paaudzēm? Lai to noskaidrotu, Trikātas pamatskolā šajā semestrī tiek īstenoti nodarbību cikli gan skolēniem, gan skolotājiem.

Skolotāji apguva dažādus metodiskos materiālus un darbu ar tiem, lai pēc tam tos izmantotu klasē ar skolēniem.

Stāsta projekta aktivitāšu koordinatore Inga Boškina: “10. aprīlī 20 Beverīnas novada pedagogiem noslēdzās profesionālās kompetences pilnveides kursi globālās izglītības jomā “Globālās izglītības (GI) ilgtspējīgas izaugsmes un kompetenču pieejas īstenošanai mācību un audzināšanas procesā”. 36 stundu tālākizglītības apmācību programmu vadīja Izglītības attīstības centra (IAC) pieredzējušās lektores Ingūna Irbīte un Daina Zelmene.

Apmācības sākās 2019. gada 3. janvārī, kad pedagogi tika informēti par globālo izglītību un globālo attīstību, ilgtspējīgu dzīvesveidu, sociālo taisnīgumu un citiem jautājumiem. Kursu programmā iekļautās tēmas ir aktuālas mūsdienu sabiedrībā, piemēram, nevienlīdzības mazināšanas iespējas; sociālā un ekoloģiskā atbildība; pārtikas drošība, tradīcijas un kultūras daudzveidība; ilgtspējīga resursu izmantošana lokāli un globāli u.c. Jau pēc pirmās kursu nodarbības skolotāji savās stundās izmantoja kursos gūtās atziņas un materiālus, aprobējot tos skolniekiem.

Turpmāko nodarbību laikā pedagogi paplašināja izpratni par globālās izglītības aktivitāšu iespējām sadarbībā ar skolēniem, viņu ģimenēm un plašāku vietējo sabiedrību, praktiskajās nodarbībās pilnveidoja metodisko kompetenci.”

Jāatzīmē, ka šajos kursos piedalījās skolotāji no visām trim mūsu novada skolām, ne tikai Trikātas pamatskolas.

Vaicāti par kursu noderīgumu, skolotāji izsakās atzinīgi – Brenguļu sākumskolas skolotāja un direktore Sandra Kaufmane saka: “Kursu saturs ļoti pārdomāts, bagāts ar ilustratīviem materiāliem. Tēmas lika man aizdomāties par saviem ikdienas paradumiem, kā taupīšu resursus, ko mācīšu izglītojamajiem”. Trikātas pirmsskolas grupas audzinātāja Imanta Zaļkalne norāda, ka kursi bijuši pamācoši un aizraujoši, saturiski ļoti bagāti. Bijusi patīkama atmosfēra un draudzīgi kolēģi.

Patīkamo gaisotni nodarbību laikā atzīmē arī Trikātas pamatskolas skolotāja Lida Sīpola: “Man patika atmosfēra nodarbību laikā. Skāra ļoti aktuālas tēmas. Daudz mācību stundās izmantojamu zināšanu un metodisko materiālu”.

Savukārt skolēni reizi mēnesī varēja piedalīties praktiskās nodarbībās – pirmajā nodarbībā kopā ar ZAAO Dabas un tehnoloģiju parka “URDA” speciālistēm skolēni izstrādāja “zaļās” iepirkšanās modeli, otrajā nodarbībā dalībnieki kopā ar nodarbības vadītāju Daci Akuli varēja izmēģināt, kā no valkāta apģērba pašūt jaunu apģērba gabalu, vai arī pagatavot ko citu, piemēram, somu. Savukārt trešajā nodarbībā, kas notika 15. aprīlī, tika gatavoti Lieldienu dekori, izmantojot auduma atgriezumus, papīra turzas un olu kastes.

Lai gan apmeklējums nebija liels, atnākušie dalībnieki uzskata, ka nodarbības ir bijušas vērtīgas gan apgūto prasmju, gan ideju ziņā. Tā, apģērbu pāršūšanas nodarbības dalībnieces norāda, ka apguvušas derīgas prasmes, piemēram auduma krokošanu, šūšanu ar šujmašīnu, jaunas lietas radīšanu no “nederīgām lietām”, un – “ka nevajag steigties”! Vaicātas par lielāko pārsteigumu, meitenes atbild, ka ir bijis pārsteigums, ka no džinsa biksēm var pagatavot somu, bet no krekla var pašūt kleitu.

Galvenais šo nodarbību mērķis ir mudināt skolēnus apgūt prasmes, kas ļauj ar radošu pieeju atkārtoti izmantot vēl derīgu materiālu, ko stereotipiski uzskatām par atkritumiem, tādējādi samazinot cilvēku sabiedrības radīto slodzi uz apkārtējo vidi. Žēl tikai, ka jauniešiem šis jautājums praksē nešķiet īpaši aktuāls. Toties kad sociālajos tīklos tiek publicētas fotogrāfijas ar plastikas drazā iepītiem ronīšiem, briedīšiem vai lapsiņām, tad visi reaģē ar bēdīgām vai dusmīgām sejiņām – nez, kurš sliktais tos atkritumus tur nomētāja. Bet kā tu zini, ka tas nav tieši tavs plastmasas maisiņš?

Šķiet, ka ir grūti saskatīt saikni starp savām mazajām ikdienas darbībām un globālo situāciju uz planētas Zeme. Jācer, ka šo izpratni veicinās vēl atlikušās projekta “Zaļā pasaulē zaļa Latvija, zaļā Latvijā zaļa Trikāta” nodarbības un skolotāju kursos apgūtie un klasēs izmantotie materiāli.

Projekta koordinatore Linda Krūmiņa


Afisa Majlietu otra dzive

 

Afisa apgerbamAfisa apgerbs 2 min

 

Afisa GI

 

Zaļā pasaulē zaļa Latvija, zaļā Latvijā zaļa Trikāta

Trikata panoramaKaut aiz loga pūš auksti vēji, pa brīžam pasviežot gaisā kādu retu sniega pārslu un nikni purinot koku kailos zarus, zinām, ka pēc baltajiem sniegiem atkal nāks zaļi košs pavasaris. Taču droši vien ne tikai mēs esam ievērojuši, ka sniega segai atkāpjoties tepat mūsu novada, pagasta un ciema ceļmalās, grāvjos un krūmu puduros atklājas gauži nepatīkami skati - tukšas pudeles, čipsu pakas un cita draza. Brīnums, kā tā tur nokļuvusi? Varbūt tas ir kādu nejauku, labiem cilvēkiem spītēt kāru rūķu darbs?

Labi padomājot, šo teoriju tomēr nākas atmest un secināt, ka paši vien to drazu esam tur sametuši. Bet vai kāds var atbildēt uz jautājumu – kāpēc? Un vai citur arī tā ir? Un ja visi tā dara, kas notiks ar mūsu planētu? Esam taču redzējuši gana nepievilcīgus video ar vaļiem, kas nobeigušies, jo pilns vēders ar plastmasas maisiņiem, ar okeāna izskalotiem atkritumu kalniem, un putniem vai zvēriem, kas savainojušies vai gājuši bojā, jo sapinušies stieplēs, vados vai citos cilvēku izmestos materiālos.

Vai pietiek, ja vienreiz gadā Lielajā talkā kādu daļu no visas šīs drazas savācam? Varbūt vienkāršāk ir tai nemaz neļaut nonākt tur, kur tai nebūtu jāatrodas? Bet varbūt cilvēki nemaz nezina, ka izmest atkritumus kur pagadās nav pati pareizākā rīcība? Un kas gan veido lielāko daļu šo tā saucamo sadzīves atkritumu? Nu ja, pārtikas iepakojumi. Bet varbūt iespējams šo atkritumu daudzumu samazināt mainot savus iepirkšanās paradumus? Vai un kā ar šo problēmu cīnās cilvēki citviet pasaulē?

Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem ar Globālās izglītības tīkla Eiropā Globālās izglītības palielināšanas un inovāciju programmas piešķirto atbalstu meklēs Trikātas pamatskolas, Brenguļu sākumskolas un J.Endzelīna Kauguru pamatskolas skolēni un skolotāji Trikātas pamatskolas īstenotā projekta “Zaļā pasaulē zaļa Latvija, zaļā Latvijā zaļa Trikāta” ietvaros. Ar padomu un metodisko atbalstu projektā piedalīsies sadarbības partneris - biedrība "Izglītības attīstības centrs”, kuras eksperti izstrādās speciāli projekta vajadzībām pielāgotu mācību programmu skolotājiem. Skolotāji savukārt varēs izmantot programmas ietvaros izstrādātos materiālus mācību stundās, kopā ar skolēniem pētot vides kvalitātes uzlabošanas iespējas. Papildus mācībām projektā paredzētas arī vairākas radošās darbnīcas un pat sociālās kampaņas, kas liek iedziļināties un palīdz saprast vietējo un globālo notikumu un procesu sasaisti.

Piedaloties šajā projektā, tā dalībnieki gūs izpratni par pasaules valstu un iedzīvotāju rīcību savstarpējo saistību un mijiedarbību, trenēs prasmes kritiskajā domāšanā, tiks attīstīta skolēnu radošā darbība, tiks sniegtas iespējas līdzdalībai un aktīvai rīcībai, lai sauklis par labākas dzīves vides veidošanu nepaliktu tikai sauklis vien.

Fotogrāfija no pašvaldības 2018.gada augusta fotoarhīva

Informāciju sagatavoja: Projekta koordinatore Linda Krūmiņa

logo zala Trikata