Aktualitātes pamatskolā
Trikātas skola jaunajā 2013./2014. mācību gadā
7., 8. un 9.klase gatavo Latvijas dzimšanas dienas kūku
4.klasīte ar skolotāju Marutu Ģinguli sāk svinēt Latvijas dzimšanas dienu (13.11.2013.)
Zinību dienā Trikātas skolā pulcējās svētku noskaņojumā un drēbēs tērpušies bērni, jaunieši, vecāki, lai kopīgi sāktu jauno skolas gadu. Šogad mācību iestādē ir 87 skolēni un 51 (nu jau 52) pirmsskolas vecuma bērni. Kopā 139, ar priecīgu nepacietību gaidām 140 izglītojamo!
Skolēnu vasaras brīvlaikā miers un klusums bija vien jūlijā. Jūnijā cītīgi gatavojāmies ne tikai eksāmeniem, bet arī skaistajam, īpašajam izlaidumam. Paldies vecākiem par kvalitatīvo sadarbību – izlaidums tika svinēts gandrīz tikpat braši kā kāzas. Un, cerams, arī nākamajos izlaidumos absolventiem būs iespēja sagatavot polonēzi, vai līdzvērtīgu deju.
Arī augusts pildījās ar sparīgiem soļiem, domām un darbiem. Vecajā skolas dārzā tika izveidota ne tikai eko-dobe, bet arī rotaļlaukums, kurā iespējams attīstīt līdzsvaru, koordinācijas spējas, veiklību, izturību un citas prasmes. Divas nedēļas skola pārvērtās par Vasaras Superskolu – aizrautīgu laika pavadīšanas iespēju bērniem. Atlika tika dažas dienas, lai sagatavotu visu tā, lai Zinību dienā varētu uzņemt skolēnus.
Septembra mēnesī jau esam paspējuši izdzīvot brīnišķīgu adaptācijas dienu, kurā uzņēmām Viesturu Ciguzi ar kombainu, Maritu un Madaru Kreceres ar sporta zirgiem, Kasparu Bašķi ar ugunsdzēsēja-glābēja ekipējumu, Ojāru Ābolu ar iedvesmu sargāt savu Dzimteni.
Labas idejas un sadraudzību ieguva vecāko klašu meitenes dodoties kopā ar Kauguru pamatskolas audzēkņiem uz Brocēnu vidusskolu.
Interesanta un izzinoša bija tikšanās ar Matīšu pamatskolas kolēģiem, kuri atbrauca pieredzes apmaiņā. Par godu skolotājai Līgai Veikšānei, visu dienu pie mums ciemojās žurnālisti no laikraksta „Izglītība un Kultūra” (vairāk par to var lasīt minētajā laikrakstā).
Skolotāja Guntara vadībā vingrojām Olimpiskajā dienā, piedalījāmies maratona skrējienā un vieglatlētikas sacensībās Valmierā. Gandrīz visas klases izmantoja saulaino septembra laiku un devās izzinošos un sadraudzību veicinošos pārgājienos pagasta teritorijā. Un pirmo jaunā mācību gada mēnesi noslēdzām sirsnīgi tirgojoties Miķeļdienas tirdziņā. Tā ir īsta tirgzinības stunda, bērni mācās novērtēt savu preci atbilstoši piedāvājumam, mācās mainīties, pirkt un pārdot.
Pirmsskolas grupās skolotājas organizē darbiņus, izmantojot bagātīgās dabas veltes – sēnes, sūnas, lapas, ogas, kastaņi, zīles, akmeņi, čiekuri, kociņi – visi šie dabas materiāli skaisti papildina telpu dekorus un individuālos veikumus.
No septembra vidus cītīgi gatavojamies Latvijas svētkiem, šogad tik īpašajai 95 gadu jubilejai. Un kā jau pagājušo gadu skolēniem apsolīju - būs kūka un būs 95 svecītes! Kūka būs īpaša, katra paša taisīta un kopā ar savējiem sakārtota, bet to jau visu darīsim novembrī. Šajā semestrī veidosim arī gaismas objektus Staro Trikāta, kuru gaismiņas mūs iepriecinās tumšajos vakaros no novembra beigām, adventes laikā līdz sveču dienai. Kopā ar Trikātas iedzīvotājiem atzīmēsim Lāčplēša dienu, apciemojot Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietas Trikātas kapos.
Skola no šī mācību gada izmanto iespēju darboties gan programmā „Skolas auglis”, gan arī „Skolas piens”, pašlaik divreiz nedēļā piedāvājam iespēju katram skolēnam, bērnudārza bērnam, bez maksas saņemt glāzi piena rīta pusē.
Liela diena
Liela diena, Liela diena
Tā krāsaina Liela diena
Lai zaķim daudz darbiņa,
Bet mums laba atpūtiņa.
Olas mums jau pagalmā,
Bet zaķis jau gabalā.
Lai bagāta Liela diena
Ar visām krāsiņām.
Amanda Veikšāne, 5.klase, 2013.gada marts
::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::
Nav jābeidz brīnīties
Eseja par Zentu Mauriņu
„Nav jābeidz brīnieties,” tā mūs māca Zentas Mauriņas otrais garīgais bauslis. Tā gribas teikt arī tad, kad daudz vairāk uzzini par tādu cilvēku kā rakstnieci Zentu Mauriņu.
Zenta Mauriņa ir viena no Eiropā pazīstamākajām latviešu autorēm, kas visus ir pārsteigusi ne tikai ar saviem darbiem, bet arī ar savu lielo spēku un izturību. Tieši viņas gribasspēks visus tik ļoti pārsteidza, jo tas liekas pat neiespējami. Bet, kā jau ir zināms, neiespējamo arī ir iespējams paveikt. To nevis pierāda vienkārši vārdi, bet gan darbi, darbi, ko paveicam. Zentas Mauriņas darbi patiešām pierāda, ka viss ir iespējams. Tagad arī domājot: „Vai es varētu paveikt kaut pusi, ko paveica šis vienreizējais cilvēks?” es saprotu, cik gan Zenta Mauriņa ir bijusi stipra.
Agrā bērnībā viņa saslima ar ļoti smagu slimību. Saslimstot Zenta Mauriņa nonāca ratiņ krēslā, jo viņas kājas vairs neklausīja. Nelīdzēja pat tas, ka viņas tēvs bija ārsts, arī viņš savu mazo meitiņu nevarēja izārstēt. Zenta Mauriņa turpināja dzīvot, sāka rakstīt, rakstīt par visu, ko viņa redzēja, par interesantiem cilvēkiem, dzejniekiem, rakstniekiem, ko savā dzīvē satika. Atziņas no viņas darbiem liek tik daudz domāt par sevi, par citiem, par mums apkārt.
Šī autore mums latviešiem ir liels lepnums. Arī mums- Beverīnas novada iedzīvotājiem, jo 10 gadus Mūrmuižā viņa lasīja lekcijas tautskolas studentiem.
Ja kādreiz kādam liekas, ka ir grūti, tad vajadzētu padomāt, kā jutās cienījamā māksliniece. Viņa bija īsta cīnītāja, jo par spīti sāpēm viņa nodzīvoja līdz ļoti cienījamam vecumam.
Zenta Mauriņa patiešām ir īpašs cilvēks, par viņu nevar vien beigt brīnīties.
Anda Ielīte, Trikātas pamatskola, 8. klase.
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
Pārdomas par Zentas Mauriņas dzīvi
Eseja
„Pasaules skaistums no izmisuma un vientulības glābj tikai tad, ja cilvēkam ir spēks kaut mirkli atraisīties no sava Es, aizmirst savas iekāres un godkāres, savus sirds ēstus un sirdsdedzi. Ne jau vienmēr ir vajadzīgas princeses, lai izraisītu apbrīnu, lai apstātos un skatītos. Kam dvēsele jūtīga, tam arī saules stars ir skaists,” šie esejistes Z. Mauriņas vārdi, manuprāt, attiecināmi un salīdzināmi ar pašas dzīvi.
„Kas daudz ir ticis mīlēts, tas daudz var izturēt. Un vai vēl kāds ir vairāk mīlēts par mani? Reiz saņemta mīlestība ir jādāvina tālāk, citādi tā pārvēršas indē, kas saēd glabātajā traukā,” raksta Z. Mauriņa, un es uzskatu, ka šie skaistie vārdi par mīlestību atspoguļo viņas pašaizliedzību, dāsnumu, jo vecāki un draugi viņu mīlēja, tādējādi palīdzēja viņai izaugt par mērķtiecīgu, talantīgu cilvēku.
Es domāju, ka Zenta Mauriņa savas dzīves laikā ļoti daudz cieta, un tāpēc savu enerģiju viņa atdeva jaunatnei, mācoties svešvalodas, rakstot esejas, lasot lekcijas augstskolās. Viņa bija invalīde, bet tas nenozīmē neko. Tieši otrādi, viņa bija stipra un daudz ko apņēmās darīt. Es iedomājos, ja es būtu viņas vietā, nebūtu gatava tik daudz darīt, lai sasniegtu savas dzīves mērķi.
Lasot Zentas Mauriņas atziņas, es pamanīju, ka daudzās cauri vijas ciešanas, kā piemērs ir viņas atklāsme: „Ne jau fiziskās sāpes ir grūtākais, bet nespēja pēc pašas gribas kustēties, rīkoties, apziņa, ka lielākais enerģijas daudzums aiziet nevis radītajā darbā, bet spītējot slimībai.” Tās dēļ viņai bija problēmas ar mācībām parastajās skolās. Tieši tāpēc es uzskatu, ja mums katram ir iespēja kaut ko apgūt, uzzināt vai piedalīties, tad tas ir jāizmanto. Ne katram cilvēkam ir dotas divas kājas, acis, ausis, rokas un visas pārējas ķermeņa daļas. Dažiem cilvēkiem tas ir vienkārši liels, neiespējams sapnis būt tādam, kādi esam mēs. Bet neskatoties un to, ka viņa bija invalīde un izjuta fiziskos mazvērtības kompleksus, viņa to centās kompensēt garīgajā darbā.
Es domāju, ka Zenta Mauriņa ir ļoti labs piemērs mums visiem cīnīties ar problēmām, slimībām un neveiksmēm. Ne jau vienmēr dzīvē viss būs tik gludi. Tas nebūs ceļš bez grambām. Gluži pretēji, mūsu dzīves ir salīdzināmas ar līkumotu, bedrainu ceļu, kurš reizēm ved taisni, ir līdzens, bet tad pēkšņi priekšā liela bedre. Ar laiku tā tiek aiztaisīta, ceļš turpinās, un tad atkal ir bedre, no kuras mums pašiem ar saviem spēkiem jātiek ārā. Manuprāt, arī Zentai Mauriņai dzīve bija tieši tāda, kāds ir šis ceļš.
Ja man būtu jāizvēlas sev tuvas Z. Mauriņas atziņas par to, cik daudz es varu panākt un izdarīt, es noteikti izvēlētos šo: „Nevis šaubīties un vilcināties, bet rīkoties un uzdrīkstēties.” Un vēl viena: „Bagāts ir nevis tas, kam daudz pieder, bet tas, kam nekā nevajag.” Šie vārdi man ir visai tuvi, jo mana dzīve, neskatoties uz visu, ir pilna mīlestības, laimes un prieka. Un es domāju, ja man nebūtu tāds atbalsts, kādu sniedz mana ģimene un draugi, es viena galā netiktu. Tāpēc liels paldies manai ģimenei un draugiem, kuri man palīdz.
„Šodien man vairs nav sāpju,” tāds bija viņas pēdējais ieraksts dienasgrāmatā. Tas man lika aizdomāties par to, cik patiesībā man un maniem mīļajiem ir laba dzīve. Mums ir daudz vairāk iespēju, kādu nebija rakstniecei viņas slimības dēļ. Par spīti visam viņa bija ļoti talantīga, bet sāpju pilna. Bet, aizejot no mums, viņa ir atstājusi daudz labu, skaistu un ievērojamu darbu par mūsu dižgariem rakstniekiem un dzejniekiem.
Arta Ziemane, Trikātas pamatskola, 8. Klase
<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<
Par Zentu Mauriņu
Eseja
Z.Mauriņa visplašāk ir pazīstama kā rakstniece, esejiste. Man viņa kļuva pazīstama šoruden kā drosmīgs, uzņēmīgs un mērķtiecīgs cilvēks.
Manuprāt, rakstnieces būtībai atbilst viņas pašas atziņa – “Grūtības ir tādēļ, lai tās pārvarētu. Jācīnās līdz galam, pusceļā nedrīkst palikt”. Šī atziņa varētu būt Z.Mauriņas dzīves moto. Z.Mauriņai visu dzīvi priekšā ir likti šķēršļi, bet viņa tos veiksmīgi pārvarējusi. Jau piecu gadu vecumā Z.Mauriņa saslimst ar bērnu trieku, kā rezultātā zaudējot spēju staigāt.
Šajā brīdī vislielāko balstu viņai ir snieguši vecāki. Tēvs ir ārsts, un visu dzīvi viņš ir centies palīdzēt meitai, tomēr nav bijis rezultātu slimības ārstēšanā, bet tā vietā tika dotas zināšanas. Māte ir pianiste, viņa ienes savā meitā dzīvesprieku un iedrošinājumu tiekties tālāk un tālāk. Bērnībā perfekti apgūta vācu valoda, bet mājmācības ceļā tēvs palīdzējis meitai apgūt latviešu valodu.
Z.Mauriņa, pārvarot fiziskas grūtības, ļoti cītīgi studē. Par viņu atzinīgi izsakās A.Dauge, L.Bērziņš, krievu literatūras pasniedzēji. J.Misiņš materiāli palīdzējis studentei, par to liekot pārrakstīt rakstus, kaut rakstīšana Z.Mauriņai fiziski ir grūti veicams darbs. Viņa izjuta fizisko mazvērtību, un to viņa centās kompensēt ar pamatīgumu garīgajā darbā. Visvairāk mani pārsteidza, ka augstskolā, kad lekcijas beigušās, dažkārt neviens Z.Mauriņai nav palīdzējis nokļūt lejā no solu rindām. To mums pastāstīja A.Saleniece nodarbībā “Zentas Mauriņas piemiņas istaba”.
Pēc studiju beigšanas Z.Mauriņai viņas veselības stāvokļa dēļ ir grūtības ar darba sameklēšanu. Viņa sāk rakstīt, tulkot un lasīt lekcijas. Kad 1929./30. gadā Mūrmuiža kļuva par Latvijas Tautas universitātes nodaļu, Mūrmuižas studentu auditorija Z.Mauriņai 10 gadus kļūst īpaši tuva. Z.Mauriņa šeit nolasa 130 lekcijas bez honorāra. Tā viņa kļūst mūsu novada cilvēks.
Zentas Mauriņas vārds pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Visvairāk viņu zina kā esejisti. Tikai ar apzināšanos, ko grib, var sasniegt tik daudz kā Z.Mauriņa.
Latvija noteikti var lepoties ar Z.Mauriņu un viņas rakstnieces talantu.
Evita Fūrmane, Trikātas pamatskola, 9. klase
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
Santa Lībiete 9.klase
Projektu nedēļa Trikātas pamatskolā
Projektu nedēļa Trikātas pamatskolā iesākās diezgan neparasti. Mūsu skola projekta Comenius ietvaros uzņēma skolēnus un viņu skolotājus no dažādām Eiropas valstīm – Rumānijas, Polijas, Basku zemes(Spānija) un Turcijas. Pavisam mūs apciemoja 21 skolēns un 14 skolotāji.
Lai gan dzimtā valoda katram no mums ir sava, tomēr sazināties varējām ar angļu valodas palīdzību, ko gan mūsu skolēni, gan bērni no apmaiņas programmas prata diezgan labi. Mūsu skolēni ir paviesojušies Rumānijā un Turcijā, tāpēc daudzi no viņiem bija jau pazīstami.
Pirmā diena mūsu viesiem bija īpaši svarīga – viņiem bija katram jāiepazīstina ar savu valsti, tās kultūru un tradīcijām. Iepriecinājām viņus ar pašu gatavotiem suvenīriem. Pēc tam turpinājās ekskursija pa Valmieru.
Īpaši svarīga bija otrdiena – koncertā, kurā piedalījās visu valstu pārstāvji, bija vērojama valstu kultūras dažādība. Bērni no Polijas dejoja tautas dejas, dziedāja un spēlēja stabules. Viesi no Rumānijas savukārt iepriecināja mūs ar savas valsts tautasdziesmām. Ciemiņi no Basku zemes iepazīstināja ar dejām, ko viņi parasti izpilda savā valstī notiekošajos festivālos. Visvairāk izcēlās pārstāvji no Turcijas – ar saviem tērpiem, dejām un dziesmām. Piedalījās arī mūsu skolēni, kas arī dziedāja, dejoja un pat spēlēja klavieres. Pēc koncerta mūsu viesi un bērni, kas uzņēmuši viņus savās ģimenēs, devās uz Valmieras slidotavu.
Trešdiena mūsu ciemiņiem iesākās ar garu braucienu uz Igauniju – Tartu zinātnes centru. Pēc šī izbraukuma viņus sagaidīja mūsu ikgadējā spoku balle „ Ciemos pie skolas gariņa”, kuras ietvaros mūsu ciemiņi 9. klases skolēnu izveidotajos posteņos spēlēja dažādas spēles, biedēja viens otru, piedalījās parādē un demonstrēja savus biedējošos tērpus, bet pēc tam arī izpriecājās diskotēkā.
Ceturtdien notika Miķeļdienas tirgus. Tā laikā tirgojās visi – arī pārstāvji no citām valstīm, kuri pārdeva visdažādākās lietas no savas valsts – suvenīrus, saldumus, paštaisītas dāvanas. Mūs iepriecināja arī citi ciemiņi – no Ēveles, kas gan netirgojās, taču ar savu folkloras grupu mācīja mums dažādas latviešu tautas spēles, stāstīja latviešu ticējumus un dziedāja tautasdziesmas.
Piektdiena sākās visai neierasti- mūsu viesi devās uz Rīgu – apskatīja senās Vecrīgas ielas, izpriecājās Lido, apciemoja Saulkrastu pludmali un pat paviesojās Rīgas centrāltirgū.
Tā kā šī bija pēdējā diena viņu apciemojumam, Valmierā par godu šim notikumam norisinājās atvadu balle, kuras laikā varēja dejot mūzikas pavadījumā un mieloties no bagātīga zviedru galda.
Šī projektu nedēļa bija viena no interesantākajām un neparastākajām Trikātas pamatskolā. Cerams, ka šī draudzība starp šīm valstīm saglabāsies arī pēc projekta „Comenius” beigām.
Atskats uz aizgājušo mācību gadu
Pagājis atkal viens mācību gads, un manējie jau iesoļos 9. klasē. Kāds tad ir bijis šis iepriekšējais mācību gads?
Mums pa šiem kopīgajiem gadiem jau izveidojušās savas tradīcijas. Septembris bija adaptēšanās laiks pēc saulainās vasaras, un tā beigās bija neaizmirstamais Nakts tusiņš. Šoreiz saņēmām dūšu un vēlā vakara stundā devāmies kopā ar mūsu atbalsta grupu – vecākiem uz Trikātas baznīcu. Iespaidīgi, skaisti - sveces, svēts klusums, un tad atskan ērģeļu skaņas (tās spēlēja mūsu skolas direktore). Skolotāja Inga pastāstīja par baznīcas vēsturi, bezbailīgie pabija arī kapenēs. Bet kur nu bez spokošanās - spoku stāvi pavīdēja gan Mācītājmuižas logos, gan aiz mūriem. Pārsteigumu uz ceļa bija sagādājušas arī tuvējo māju iedzīvotājas kopā ar Dailu. Nakts skolā pagāja gan ar vakarēšanu, gan spokošanos, gan ar spēlēm, filmu skatīšanos un sarunām. Aizmigt gan šoreiz nevienam neizdevās. Šī jau bija trešā reize, kad mēģinājām nakts laikā skolā satikt skolas gariņu.
Jauku pasteigumu bija sagādājuši vecāki manas slimības laikā Ziemassvētkos, jo ar viņu palīdzību notika kopā sanākšanas pasākums pēc skolas eglītes. Pavasarī pēc Māmiņdienas koncerta atkal bijām kopā - māmiņas ar bērniem. Katra māmiņa saņēma dāvaniņu – mīļmantiņu, atslēgas piekariņu, kuru ar skolotājas Daces atbalstu bērni izšuva mājturības stundās. No manis- izaudzēts puķu stādiņš. Lai aug! Es varu būt priecīga un pateicīga par saviem vecākiem, kuri man ir liels atbalsts visus šos mācību gadus – Kristapa, Annijas vecākiem, Alvja māmiņai, Evas un Evitas vecākiem, Sabīnes māmiņai un vecmāmiņai, Raivja Z. māmiņai. Atsaucīga ir arī Raivja G. vecmāmiņa.
Klasē ir daudz talantīgu skolēnu – Annija un Evita šopavasar pabeidza Smiltenes mākslas skolu. Redzēju viņu fantastiskos diplomdarbus. Eva mācās Strenču mūzikas skolā. Skolas koncertos vienmēr uzstājas Sabīne, Santa, Eva, Annija, Alvis. Mācībās labi un augsti sasniegumi ir Santai, Evitai, Annijai, Emīlam. Novadu olimpiādēs šogad piedalījās un arī guva uzvaras – Santa, Annija, Evita. Evitai 2. vieta valsts atklātajā olimpiādē mājturībā. Sabīne savukārt aizstāvēja pētniecisko darbu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. Lieliski sportisti un labi florbola spēlētāji ir Madars, Raivis, Emīls, Artūrs. Sabīne un Eva pabija neaizmirstamā braucienā uz Rumāniju Comenius projekta ietvaros. Es lepojos ar viņiem.
Šogad, aizejot vasaras brīvdienās, ar Beverīnas novada pašvaldības atbalstu braucām kopīgā ekskursijā ar 7. klasi uz Līgatnes papīrfabriku, Siguldas bobsleja trasi un atpūtas parku „Tarzāns”. Skolotāja Daiga mūs aizveda arī mācību ekskursijā uz Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu. Dažs skolēns pa šo gadu pabijis vairākās ekskursijās, braucot līdzi citām klasēm, – gan uz Televīzijas torni Rīgā, gan uz Tartu zinātnes centru.
Visi bijām kopā, organizējot Pēdējo zvanu un izlaidumu 9. klasei. Mums izdevās iepriecināt gan devītos, gan viņu vecākus un viesus.
Atpūtieties, manējie, strādājiet un krājiet spēkus nākamajam - pašam svarīgākajam posmam pamatskolā!
Audzinātāja Maruta
Pēdējais zvans Trikātas pamatskolas
9. klases skolēniem izskanējis
Man miņā uzdzirkst kādi tāli rīti,
Kur sākums bija kādreiz ceļam manam.
Ja rītiem šiem vēl piesiet veserīti,
Dzird tīru sudrabu caur gadiem skanot.
Skanot Silavas valša melodijai Trikātas pamatskolas zālē izsmaržoja Pēdējā zvana brīdis 9. klasei.
Maijs ir skaistākais pavasara mēnesis, kad ziedu sveces ver kastaņas, smaržo plaukstošie bērzi un ceriņi, bet dzeguze kūko katram savu laimi. Skolā tas ir ražas mēnesis.
Tas bija tik nesen, kad rudenī, pirms 9 gadiem, mūsu 9. klases skolēniem ceļš uz izglītību sākās brīnumu gaidās, un caur plaukstošiem pavasariem tas ik gadu no gada aizvijies tālē. Liekas, ka skolas ābeles un bērzi vēl šūpo viņu bērnības priekus un bēdas. Bet 18. maijā viņiem skanēja pēdējais zvans uz stundu. Vēl mirkli bijām visi kopā, lai pakavētos bērnībā.
Ejot pa zināšanu trepēm uz augšu kopā ar audzinātājiem M. Supi, L. Bambuli, D. Sēni, V. Skudru un K. Putniņu skolēniem bijušas gan asaras, gan smiekli, gan sūrs darbs, boksterējot burtus un rakstot pirmos vārdus, un kur nu vēl atceroties grūto reizrēķinu. Bijuši kopīgi klases vakari, ekskursijas, pārgājieni.
Pēc tikko nolijuša lietus parādās varavīksne, kas pārliecas pāri laukiem un mežiem un iemirdzas 7 dažādās krāsās. Mēs, 8. klase, katrā no viņiem pa šiem gadiem ieraudzījām kādu no varavīksnes krāsām. Tāpēc katram no beidzējiem apsējām atbilstošas krāsas lentu kopā ar nozīmīti. Jutām, ka viņi jūtas lepni un svarīgi.
Mūsuprāt, sarkanā krāsa asociējas ar Māri Pīru, kurš nekad neatsakās no saviem nodomiem. Viņam ir vēlme būt uzvarētājam. Pamanāmas līdera iezīmes. Ir mērķtiecīgs, drosmīgs, cīnītājs. Enerģijas pārpilns. Viņa devīze – nekad neapstāties!
Dzelteno krāsu saistījām ar Martu Blauu, kuru apvij mīlestība, siltums, gaišums. Marta ir aktīva, priecīga, optimistiska, enerģijas pārpilna. Spilgta, pamanāma, talantīga.
Arnim Paipalam piedēvējām oranžo krāsu. Viņš var izstarot siltumu, enerģiju, drosmi. Ne vienmēr atklāj sevi, mīl būt noslēpumains. Ir vēlme būt vienaudžu vidū. Svarīga viņam ir taisnība.
Sindiju Pauliņu izteikti raksturo zilā krāsa. Viņa prot atrast kontaktu vienaudžu vidū. Ar labām zināšanām, plašu domu gājienu. Pavada veiksme un panākumi. Dotības mākslā un literatūrā. Raksta dzeju.
Violetās krāsas īpašnieks ir Donats Kalniņš. Tās valkātājs tiecas pēc plašuma, brīvības. Māksliniecisks, apzinās sevi kā personību, ir inteliģents, iedvesma uz radošumu, bet ir iekšējs nemiers.
Gaiši zilā krāsa raksturo Solvitu Barkovu. Tā ir sapņu, romantikas un fantāzijas krāsa. Meitene nejūtas vientuļa. Redz pasauli labāku nekā tā ir. Prot sevi kontrolēt un aizsargāt.Ir vēlme gan dāsni dot, gan daudz gūt pretim.
Ar Robertu Lībieti asociējas zaļā krāsa. Tā simbolizē mieru, harmoniju, pārliecību. Robertam ir tieksme būt neatkarīgam. Nav svarīgs apkārtējo viedoklis. Dvēselisks. Meklē apkārt sev sabiedrību.
Pelēkā krāsu piedēvējām audzinātājam K. Putniņam, kurš simbolizē apņēmību, interesi par zinātni. Patīk kārtība apkārt sev un arī domās. Ir vēlme analizēt un visu salikt pa plauktiņiem
Katras klases skolēni un pirmskolas vecākā grupa kopā ar audzinātājiem bija padomājuši par sirsnīgiem, interesantiem un krāsainiem apsveikumiem devītajiem. Skanēja vokālā ansambļa un 8. klases meiteņu dziesmas.
Devītie paši kavējās atmiņās par visiem skolas gadiem un pateicībā skolas darbiniekiem dāvināja ziedus, bet 7. klases skolnieces Ingas Ziemanes izjustā, skaistā dziesma bija veltījums vecākiem.
Sapņo par ko vēlies sapņot;
Ej, kur vēlies iet;
Esi, kas vēlies būt,
Tāpēc, ka tev dota iespēja darīt lietas, ko vēlies darīt.
Tāds bija 8. klases skolēnu novēlējums.
Skanot dzirkstošajam skolas zvaniņam, 1.klases skolēni izvanīja uz pēdējo klases stundu. Kopā ar visiem skolas darbiniekiem un vecākiem pie kafijas tases un tortes jaukā atmosfērā skatījāmies foto no dažādiem skolas pasākumiem, pēc skolēnu, skolotāju un klases biedru raksturojuma mēģinājām atminēt 9. klases skolēnus. Skolas direktores sagatavotajā prezentācijā priecājāmies par 9. jaukajām dzīves atziņām. Kopīgi klausījāmies Sindijas dzeju.
Pēdējais zvans ir izskanējis. Vēlēsim 9. klases nākamajiem absolventiem veiksmīgi nokārtot eksāmenus, un uz tikšanos izlaidumā 9. jūnijā plkst. 15. 00. Trikātas pamatskolas zālē.
Direktores vietniece, skolotāja Maruta Ģingule
Mans pavasaris
Tik spožu, kā pavasara sauli,
Tik aukstu, kā stiprais vējš
Ir mana ikdienas dzīve,
Kas pavasari pušu plēš.
Zied ziediem pirmās lapiņas,
Nu, pavasaris klāt!
Un varam smieties, spēlēties
Bet punčus vēdināt?
Ik pavasar es jūtu,
Kā Ievas zied un plaukst,
Ik dienas apkārt redzu
Kā putni lidinās.
Ar baltām puķēm kaisīts,
Un daudzām domām tīts
Šis mazais baltais dzīves ceļš,
Kas magonēs ir tīts.
Ar magonēm un pīpenēm,
Es lēkāju pa pļavu
Ar ceriņiem un hiacintēm
Es visu izrotāju,
Un drīz jau pavasars ies prom
Tik sveicienās pēc gada,
Gaidiet mani, gaidiet vel
Te jūsu pavasars, kas zied un plaukst!
(Arta Ziemane 7.klase)
Mūsu 9.klases skolēniem izskanējis pēdējais skolas zvans 18.maijā
Lai veicas eksāmenos!!!
Pavasaris nāk ar talantiem un jokiem...
Pavasarīgā piektdienā 30. martā Trikātas kultūras nams pulcēja lielus un mazus skolēnus, skolotājus, vecākus, draugus un citus interesentus uz pirmo Trikātas talantu konkursu. Kā visas lietas, kas noris pirmo reizi, arī šis pasākums vēl bija pilns ar neziņu, ar mazām neveiksmēm un kļūdām, bet lielu entuziasmu, vēlmi gūt jaunu pieredzi, augt un kļūt talantīgākiem.
Iecere talantu konkursam radās pagājušajā gadā, kad „Popielai” nosvinējām 15 gadus. „Šādā talantu konkursā ikvienam būtu iespēja izpausties un parādīt daudzveidīgus talantus,” uzskatīja skolotāja Aiga Gartmane.
Šogad konkursam bija pieteikti 17 priekšnesumi kopā piecās savstarpēji pilnīgi nesalīdzināmās un dažādās kategorijās.
Dziedam kopā:
Dziesma „Vēl Tevi mīlēt” – izpilda Inga Ziemane, Arta Ziemane, Sabīne Krumeņa, Santa Lībiete, Samanta Annija Hirte, Alvis Ziemanis – 1. vieta
Dziesma „Reichel Teenager” – izpilda Karīna Jankovska, Elīna Dita Kuplā, Ilze Ielīte, Amanda Veikšāna, Paula Estere Meļķe, Dagnija Ielīte, Liene Ciguze – 2. vieta
Dziesma „Spārni un vējš” – izpilda Eva Bērziņa, Inga Ziemane, Klaudija Bērziņa, Rendija Ziemane, Viktorija Skaldere – 3. vieta
Dziesma „Joka pēc alfabēts” – pirmsskolas grupu bērni, skolotājas Agitas Pētersones režija – 4. vieta
Dziesma „Dziesmiņa par Vinniju Pūku” – 2.klases kolektīvs un skolotāja Ilze Ciguze – 5. vieta
Muzicējam individuāli:
„Pasaki man un tev” – Tomass Avišāns – 1.vieta
„Pļāpu dancis” – Elīza Evelīna Pētersone, sagatavoja Agita Pētersone – 2.vieta
„Debesmanna” – Anna Tīna Avišāne, sagatavoja Sarmīte Kanašniece – 3.vieta
„Stāvēju dziedāju” (taustiņinstrumenta spēle) – Vivita Ķerpe – 4.vieta
„Mazais balodītis” – Asnate Mauriņa – 5.vieta
Dejojam kopā:
„Āfrika” – 5./6. grupas bērni, skolotāja Evita Brasa-Kaķīte, Maija Ingeleviča – 1.vieta
„Peļu dancis” – 5./6.grupas meitenes, skolotāja Sarmīte Kanašniece – 2.vieta
Stāstām kopā:
Etīde „Klases stunda” – 3.klases kolektīvs, skolotāja Līga Veikšāne – 1.vieta
Pasaka „Meita un māte” – Amanda Veikšāne, Liene Ciguze, Paula Estere Meļķe, Karīna Jankovska, Luīze Meirāne, Dagnija Ielīte – 2. vieta
Atdarinām kopā:
Dziesma „Sliktie bērni” – Nils Šmagris Bondars, Agija Boža, Liene Ielīte, Linda Ziemane, sagatavoja skolotāja Solvita Strautiņa – 1.vieta
Dziesma „Popular” – Solvita Barkova, Luīze Meirāne – 2.vieta
Tituls „Spridzinātāji”: multfilma „Nu, pogodi!” – skolotāji Guntars Purgalis, Kārlis Putniņš, Inga Boškina, Līga Veikšāne, Ilze Ciguze, Solvita Strautiņa, Aiga Gartmane, Brigita Avišāne
Pasākumā apskaņošanas darbus veica brīvprātīgs profesionālis Ando Krūze. Visus dalībniekus vērtēja skolēnu, skolotāju un vecāku pārstāvju žūrija: Inguna Kondratjeva, Maruta Ģingule, Auce Tija Tamma, Anda Ielīte, Ina Hirte. Talantu konkursu vadīja skolēnu līdzpārvaldes aktīvākie skolēni – Samanta Annija Hirte, Sabīne Krumeņa un Alvis Ziemanis.
Zālē valdīja neakadēmiska, jautra noskaņa. Izpildītāju priekam dažādie priekšnesumi tika vērtēti ar aplausiem un ovācijām. Skatītāju simpātijas nopelnīja romantiski muzikālais uzvedums ar izpildīto dziesmu „Vēl Tevi mīlēt”, Inga Ziemane, Arta Ziemane, Sabīne Krumeņa, Santa Lībiete, Samanta Annija Hirte, Alvis Ziemanis.
Skatītājiem par katra dalībnieka sniegumu bija savs vērtējums, savukārt, skolotāji, priecājās par ikvienu skolēnu, kurš uzdrīkstējās kāpt uz skatuves un parādīt, pierādīt sevi, savu talantu.
Pirmais Trikātas talantu konkurss ir noslēdzies, bet jau šodien ikvienam ir vērts padomāt par savu talantu, kuru varēs parādīt nākamgad – jau otrajā talantu konkursā. Gaidīsim arī pārējo Trikātas pagasta iedzīvotāju apslēpto talantu izpausmi.
Uz tikšanos nākamgad!
Skolotājas Brigita Avišāne, Aiga Gartmane, Inga Boškina