Trikātas pamatskola

Comenius projekta aktivitātes

Projekta aktivitātes projekta mājās lapā http://playwithme.wikispaces.com/

Projekta rezultātu apkopojums virtuālā grāmatā IBOOK!!! Ja Tev ir apple tehnoloģiju atbalstoša iekārta, tad Tu vari redzēt un izbaudīt interaktīvu grāmatu ar video, animācijām un foto. Vispirms augšuplādē Appstore vietnē "Ibook" aplikāciju, tad augšuplādē projekta grāmatu no mājas lapas šeit. Esi pacietīgs - fails ir ļoti apjomīgs un tā augšupielādēšanai vajadzīgs laiks.Kad fails aušupielādēts, atver ibook aplikāciju - un tur redzēsi mūsu projekta ibook - Come along and Let's play together!!!

Nebēdājies, ja Tev nav ipad - grāmata ir jebkuram apskatāma, augšupielādējama arī pdf failā (tikai bez interaktīvām, kustīgām detaļām).

Raksti medijos: www.ziemeļlatvija.lv, www.beverinasnovads.lv, www.e-liesma.lv 

Par projekta vizīti Polijā lasīt šeit , iepazīt mazliet šeit, un te būs vairāk

Par projekta nedēļu Trikātas pamatskolā ar viesiem raksts "Liesmā", kā arī vietējā mājas lapā Beverīnas novada pašvaldības mājas lapā

Par viesošanos Turcijā lasīt šeit

Par ciemošanos Rumānijā iepazīties šeit

 Spēles (Games):

 Bultu paslēpes skaties šeit; Garie deguni skaties šeit; Tripāteri skaties šeit; Vecmāmiņ, nāc palīgā skaties šeit.

Dejas (Dances):

 Elegantā kode skaties šeit; Lakatiņu deja skaties šeit; Kumeliņi, kumeliņi skaties šeit; Vardīte skaties šeit; Kas dārzā? skaties šeit.

Turcijas partnerskolas skolotājs Serdar sakomponējis dziesmu projektam PROJEKTA DZIESMA 

Mammu, tētu, vecmāmiņu un vectētiņu spēļu buklets

Trikātas skolēnu apkopotais seno spēļu buklets

Projekta noslēdzošā darba vizīte Turcijā 2013.gada jūnijā

Polijas vizīte 2013. gada maijā

Latvijā uzņemam sadarbības partnerus 2012. gada oktobrī

Turcijas vizīte 2012. gada aprīlī

Rumānijas vizīte 2011. gada decembrī

Spānijas vizīte 2011. gada oktobrī

Santa Lībiete 9.klase 

Projektu nedēļa Trikātas pamatskolā

Projektu nedēļa Trikātas pamatskolā iesākās diezgan neparasti. Mūsu skola projekta Comenius ietvaros uzņēma skolēnus un viņu skolotājus no dažādām Eiropas valstīm – Rumānijas, Polijas, Basku zemes(Spānija) un Turcijas. Pavisam mūs apciemoja 21 skolēns un 14 skolotāji.

Lai gan dzimtā valoda katram no mums ir sava, tomēr sazināties varējām ar angļu valodas palīdzību, ko gan mūsu skolēni, gan bērni no apmaiņas programmas prata diezgan labi. Mūsu skolēni ir paviesojušies Rumānijā un Turcijā, tāpēc daudzi no viņiem bija jau pazīstami.

Pirmā diena mūsu viesiem bija īpaši svarīga – viņiem bija katram jāiepazīstina ar savu valsti, tās kultūru un tradīcijām. Iepriecinājām viņus ar pašu gatavotiem suvenīriem. Pēc tam turpinājās ekskursija pa Valmieru.

Īpaši svarīga bija otrdiena – koncertā, kurā piedalījās visu valstu pārstāvji, bija vērojama valstu kultūras dažādība.  Bērni no Polijas dejoja tautas dejas, dziedāja un spēlēja stabules. Viesi no Rumānijas savukārt iepriecināja mūs ar savas valsts tautasdziesmām. Ciemiņi no Basku zemes iepazīstināja ar dejām, ko viņi parasti izpilda savā valstī notiekošajos festivālos. Visvairāk izcēlās pārstāvji no Turcijas – ar saviem tērpiem, dejām un dziesmām. Piedalījās arī mūsu skolēni, kas arī dziedāja, dejoja un pat spēlēja klavieres. Pēc koncerta mūsu viesi un bērni, kas uzņēmuši viņus savās ģimenēs, devās uz Valmieras slidotavu.

Trešdiena mūsu ciemiņiem iesākās ar garu braucienu uz Igauniju – Tartu zinātnes centru. Pēc šī izbraukuma viņus sagaidīja mūsu ikgadējā spoku balle „ Ciemos pie skolas gariņa”, kuras ietvaros mūsu ciemiņi 9. klases skolēnu izveidotajos posteņos spēlēja dažādas spēles, biedēja viens otru, piedalījās parādē un demonstrēja savus biedējošos tērpus,  bet pēc tam arī izpriecājās diskotēkā.

Ceturtdien notika Miķeļdienas tirgus. Tā laikā tirgojās visi – arī pārstāvji no citām valstīm, kuri pārdeva visdažādākās lietas no savas valsts – suvenīrus, saldumus, paštaisītas dāvanas. Mūs iepriecināja arī citi ciemiņi – no Ēveles, kas gan netirgojās, taču ar savu folkloras grupu mācīja mums dažādas latviešu tautas spēles, stāstīja latviešu ticējumus un dziedāja tautasdziesmas.

Piektdiena sākās visai neierasti- mūsu viesi devās uz Rīgu – apskatīja senās Vecrīgas ielas,  izpriecājās Lido,  apciemoja Saulkrastu pludmali un pat paviesojās Rīgas centrāltirgū.

Tā kā šī bija pēdējā diena viņu apciemojumam, Valmierā par godu šim notikumam norisinājās atvadu balle, kuras laikā varēja dejot mūzikas pavadījumā un mieloties no bagātīga zviedru galda.

Šī projektu nedēļa bija viena no interesantākajām un neparastākajām Trikātas pamatskolā. Cerams, ka šī draudzība starp šīm valstīm saglabāsies arī pēc projekta „Comenius” beigām.

Trikātas pamatskolas Cemenius projekta delegācijas viesošanās Turcijā

2012. gadā Beverīnas novada Trikātas pamatskola turpina Eiropas Savienības Mūžizglītības atbalstītu daudzpusēju skolu partnerības projektu Comenius programmā.

Trešā projekta vizīte bija paredzēta aprīļa beigās Turcijas galvaspilsētā Ankarā, kurai nopietni gatavojās Trikātas pamatskolas četri skolēni: Anda Ielīte, Erīna Čerņavska, Luīze Meirāne, Rinalds Rūdis Strautiņš un četri skolotāji: Ilze Ciguze, Inga Boškina, Brigita Avišāne un Līga Veikšāne.

Turcijā katrai projekta partnervalstij bija jāprezentē sava valsts, skola, jāsniedz priekšnesums, šoreiz tautasdeja. Latvijas delegācijas pārstāvji gatavoja 6 minūšu garu deju uzvedumu, kurā uzstājās kopā gan skolēni, gan skolotāji.

Likās, ka 21. gadsimtā ceļot ir vienkārši un viss notiek bez starpgadījumiem. Taču šis ceļojums pierādīja, ka tā nav.

21. aprīlī mūsu pirmā lidojuma galamērķis bija Frankfurte, kur pēc sešām stundām bija jālido uz Ankaru. Lidojām augstu, laiks bija skaidrs, tāpēc skolotāja Inga jokoja: „Es redzu, ka zeme ir apaļa! Skatieties vai neparādīsies kāds satelīts!”

Frankfurtē mēs satikām Spānijas delegāciju un kopā devāmies uz Ankaru. Otrais lidojums notika naktī, tāpēc pa iluminatora logu varēja vērot naktī izgaismotās pilsētas – Eiropas daļā tās parādījās viena pēc otras, taču Turcijā tās bija jau retākas.

Ankaras lidosta mūs sagaidīja naktī – tukša un klusa. Izrādās, ka notikusi neliela kļūda komunikācijā (jo ne turkiem, ne latviešiem angļu valoda nav dzimtā valoda), tāpēc lidostā mūs 8 Latvijas un 9 Spānijas delegācijas dalībniekus sagaidīja tikai viena vieglā automašīna ar šoferi, kurš neprata runāt angliski. Izrādās, ka turku skolotāji mūs gaidījuši iepriekšējā dienā un tad nolēmuši, ka ieradīsimies rīt, taču ne 22. aprīļa rītā.

Tomēr pienāca brīdis, ka iesēdināti divos transportlīdzekļos un braucot ar ātrumus 140 km/h tikām nogādāti viesnīcā. Skolēniem bija paredzēta tikšanās ar ģimenēm, kas uz nedēļu kļūs par viņu otrajām mājām. Taču tik agrā rītā viesnīcā numuriņos iekārtoties nevarējām, tāpēc nakts bija jāpārlaiž VIP atpūtas istabā. Šķita, ka šī garā nakts nekad nebeigsies …

Uz rīta pusi pamazām atbrauca viesģimenes spāņu bērniem, tad jau arī ieradās pēc latviešu bērniem. Visus bērnus viesģimenes uzņēma sirsnīgi un laipni.

Beidzot arī skolotāji varēja iekārtoties viesnīcas numuriņos un nedaudz iepazīt tuvāko apkārtni. Ko nu daudz 5 miljonu iedzīvotāju galvaspilsētā var apskatīt brīvajā pēcpusdienā? Tuvākās ieliņas un veikalus.

No ārpuses mūsu viesnīca izskatās kā „gaisā uzrauts vilciena vagons”, tomēr pa gabalu redzams un atpazīstams.

Pirmā diena, pēc ilgā ceļojuma, pagāja aklimatizējoties, tāpēc otrajā dienā (23. aprīlī) mums jau bija jādodas uz projektā iesaistīto pamatskolu, kurā mācās pāri par 1000 skolēnu. Skolā ir piecas paralēlklases un katrā klasē mācās no 30-35 bērni. Visā valstī 23. maijā atzīmēja Nacionālo bērnu dienu, skolēni bija sagatavojuši priekšnesumus: krāšņos tautastērpos tērpti bērni dejoja turku tautas dejas. Drīz devāmies uz otru skolu – dakteru asociācijas dibinātu privātskolu, kur mums bija jārāda savs priekšnesums. Privātskolā mācās 350 bērni no 1. -8.klasei, klasē no 10-18 skolēni. Iepazinām arī spāņu un rumāņu tautas dejas un tautastērpus. Sapratām, cik tie katrai Eiropas valstij ir atšķirīgi!

Pēcpusdienā devāmies ekskursijā uz apmēram 240 km attālo Cappadocia – vietu kur hellēnisma laikos dzīvoja persieši, asīrieši, grieķi un hetieši.  Cappadocia atrodas Turcijas senajā Anatolijas reģionā.

Četras stundas ilgais brauciens komfortablā autobusā, kurš aprīkots ar monitoru un austiņām katram pasažierim un „ūdens, kafijas vai colas puisi”, pagāja nemanot. Ļoti interesanti bija vērot Turcijas ainavas aiz autobusa loga – kalni, stepes, pilsētas un ciemi, taču neviena upe, ezers un mežs. Zeme akmeņaina un smilšaina. Jau aprīļa beigās laukos un tīrumos laista sējumus.

Šīs dienas nogalē tik vien paspējām, kā iekārtoties nakšņošanai viesnīcā. Vakariņās baudījām turku virtuvi „zviedru galda” veidā – ēdieni garšīgi, taču pārsvarā asi, piparoti un bagāti ar aitas malto gaļu. Tā kā ēdienus varējām izvēlēties paši, tad vakariņās baudījām no „visa pa druskai”.

Projekta ceturtā diena (24. aprīlis) sākās ar viesošanos pie turku podnieka, kur arī mūsu skolēni izmēģināja veidot māla traukus. Iegādājāmies suvenīrus, fotoaparātos iemūžinājām skaistos turku traukus un devāmies tālāk.

Apmeklējot fantastiskos erozijas veidojumus Cappadocia apgabalā ap teiksmaino Goreme pilsētiņu, šķita, ka esam nonākuši pasaules malā, vietā, kur varētu būt norisinājušies zvaigžņu kari jeb citi tamlīdzīgi notikumi. Daudz ieleju, katrā kāds pārgājiena maršruts. Interesanti, ka turki katram „pasaku skurstenim” devuši arī vārdus – Pūķis, Kamielis, Zaķis utt. un parādīja pat veselu ģimeni – tēti, mammu, bērniņu, vectētiņu un vecmāmiņu…

Ekskursijas laikā pabijām klintī izveidotā senā baznīcā, kurai izejot cauri varēja nokļūt tikpat senā pilsētā, kur katra alas veida istabai bija sava funkcija – ēdamistaba, ēdienu gatavošanas istaba (sienas nokvēpušas melnas) utt.

Ügrüp pilsētā mums bija noorganizēta pieņemšana pie pilsētas mēra, kur katrai valsts delegācijai dāvināja greznu šķīvi un ilustrācijām bagāto grāmatu „Cappadocia”, bet katram delegācijas pārstāvim cepuri un suvenīru.

Apmeklējām arī apakšzemes pilsētu, kurā ir 8 stāvi, kas iestiepjas pazemē 65 m dziļumā. Senāk ieejas tika nobloķētas ar lieliem priekšā aizveļamiem laukakmeņiem. Bizantijas periodā, apmēram 5-10. g.s. te dzīvoja līdz 3000 cilvēku. Pazemē bija mājvietu un sabiedrisko objektu telpas: virtuves, baznīcas, skolas utt. Pamatā pazemes pilsētas izmantoja, lai pārlaistu persiešu un citu iebrucēju sirojumus.

Šajā klinšainajā apgabalā var apskatīt 3 pazemes pilsētas (Kaymakli, Derinkuyu un Tatlarin). Pavisam kopumā ir 40 pazemes pilsētas, taču 6 ir pieejamas apskatei. Senatnē šādas mājas veidoja, lai izvairītos no savvaļas dzīvniekiem, vēlāk kara un nesaskaņu laikos, lai slēptos. Mājokļi ir tik dziļi pazemē, ka sasniedz pazemes ūdens līmeni. Pazemes mājokļi ir iekļauti UNESCO pasaules mantojumu sarakstā kā daļa no Gorema muzeja.

To, ka kapadoķieši ir sena tauta pierāda fakts, ka viņi minēti arī Bībelē.

Atpakaļceļā skatam pavērās zilganos sniegos tītā, Cappadocia augstākākā kalna Mount Erciyes (3916 m) virsotne.

25. aprīlī viesojāmies privātskolā, kuras skolēnu ģimenes uzņēma mūsu bērnus – Luīzi, Andu, Erīnu un Rinaldu Rūdi. Skolā apmeklējām mācību stundas, kabinetus, iepazināmies ar skolotājiem un skolas dibinātāju. Mūsu skolēni darbojās radošajās darbnīcās un kopā ar viesģimeņu skolēniem piedalījās stundās. Šeit tikāmies ar vietējā rajona mēru Fethi Yaşar un kopīgi iestādījām kokus skolas parkā (kas sākts veidot pirms 4-5 gadiem).

Projekta vadītāju sanāksmē tika apspriestas visas ar projektu saistītās darbības un izstrādāta tālākā projekta programma, proti, kad visas projekta partnervalstis viesosies Latvijā 2012. gada rudenī.

26. aprīlī devāmies pieņemšanā pie Yenimahalleli rajona (viens no 25 Ankaras rajoniem)mēra Fethi Yaşar, kur tiekam sirsnīgi un mīļi uzņemti. Katram delegācijas dalībniekam tiek dāvināta piemiņas velte.

Interesanta un iespaidiem bagāta bija ekskursija pa Ankaru. Ankaras cietoksnis veidots apmēram pirms 3000 gadiem. Cietoksnī nekas nav mainījies gadsimtiem ilgi. No cietokšņa augšas paveras skats uz jauno un veco Ankaru. Vienā pusē daudzstāvu augstceltnes, bet otrā pusē vērojami vienstāvu mājokļi, bieži vien grausti.

Apmeklējām mošeju, uz kuru, saskaņā ar islāma noteikumiem, attiecas vairāki pamata noteikumi, kas nepieļauj uzmanības novēršanu no kalpošanas Dievam. Blakus tādiem universāliem noteikumiem kā apavu valkāšanas aizliegums, ir vairāki noteikumi, kas katrai mošejai var būt atšķirīgi. Islāmā ir noteikta prasība, ka visi tā sekotāji valkā atturīgu apģērbu. Vairums mošeju stingri ievēro šo nosacījumu un nepieļauj jebkādas atkāpes gan vīriešiem, gan sievietēm. Vīriešiem, ierodoties mošejā jāģērbj brīvas, tīras drēbes, kas neizceļ ķermeņa formas. Tāpat arī sievietēm jāvalkā drēbes, kas ir brīvas, nosedz elkoņus un ceļgalus, kā arī galvas apsegu.

Viena no ievērojamākajām vietām Ankarā ir Anıtkabir (burtiski, „piemiņas kaps”). Tas ir mauzolejs,  veltīts Mustafa Kemal Atatürk (dzimis 1881. gada 19. maijā, miris 1938. gada 10. novembrī) – Osmaņu un turku armijas virsniekam, revolucionāram, valstsvīram, rakstniekam, un pirmajam Turcijas prezidentam. Pēc 1923. gada Atatürk uzsācis politiskās, ekonomiskās un kultūras reformas, cenšoties pārveidot bijušās Osmaņu impērijas par modernu un mūsdienīgu valsti. Prezindents ir atpazīstams ar savu teiktu moto „Miers mājās – Miers pasaulē”. Ankarā, ekskursijas laikā, mūs sildīja silta saule, ārā 36⁰C.

Projekta pēdējā diena (26. aprīlis) pagāja viesojoties projekta pilotskolā Etimestigut pamatskolā. Tā kā deju priekšnesumi bija ļoti iepatikušies vietējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, mūs lūdzu uzstāties atkārtoti. Šeit vienkopus saplūda dažādu tautu valodas, kultūra un tradīcijas.

Skola ir liela un sastāv no 3 korpusiem. Starpbrīdī skolas gaiteņi bija pilni ar zinātkāriem, brūnacainiem bērniem. Visi gribēja ar mums parunāties, bieži skanēja frāze: „What's Your name?”

Sadalījušies vairākās grupās, devāmies pie skolēniem stundās, lai atbildētu uz jautājumiem par sevi un savu valsti. Uzdevām jautājumus arī turku skolēniem. Saņēmām mums veltītas dziesmas, smaidus un dāvanas. Tikām iemūžināti neskaitāmās fotogrāfijās.

Pēcpusdiena pagāja piedaloties dažādās spēlēs, kuras organizēja skolēni. Iemācījāmies jaunas spēles, dažas bija līdzīgas mūsējām, un atcerējāmies, ka dažas spēles mēs spēlējām arī savā bērnībā.

Iespaidiem bagātā diena pagājai, vēl tikai atvadu vakariņas un apliecību, par piedalīšanos projektā, saņemšana. Izdejojāmies kopīgā ballīte, kurā piedalījās arī mūsu viesģimenes. Grūti bija šķirties no “otrajām” mammām un ģimenēm...

Pēc pusnakts devāmies uz lidostu, jo sākās mājupceļš. Taču pustrijos naktī Ankaras lidostā sagaidīja pārsteigums – mūsu reiss uz Frankfurti ir atcelts. Lidostā cilvēki bija neapmierināti, taču pamazām garā rinda izklīda, jo katram tika piedāvāts alternatīvs variants. Tikai astoņos no rīta uzzinājām, ka mums iespējams doties mājup 29. aprīlī – vispirms uz Stambulu, tad uz Rīgu, šoreiz ar Turkish Airlines aviokompāniju, kas 2011. gadā saņēma Eiropas un Pasaules labākās aviokompānijas titulu. Veselu dienu varēsim pavadīt viesnīcā “Hilton”, ko apmaksās Lufthansas aviokompānija. Nespējām priecāties par piedāvāto variantu, jo bijām ļoti noguruši. Vēl viena diena tika pavadīta Turcijā. Taču sēžot pie restorāna galdiņiem, baudot luksus ēdienu, peldoties skaistā baseinā, aizmirsās rīta pārdzīvojumi, un nostiprinājās cerība – mēs būsim rīt mājās! Un tiešām vāciešu streiki Frankfurtē mums sniedza iespēju redzēt Stambulu, lidot pāri Melnās jūras zilganzaļajiem brīnišķīgajiem krastiem, vērot Karpatu kalnus un citus dabas skaistumus. Tā kā lidojums ilga 3h, saņēmām arī ēdienreizi ar trīs ēdieniem, noskatījāmies filmu, un laimīgi noguruši nolaidāmies Rīgas lidostā.

29. aprīlī atgriezāmies mājās gandarīti par piedzīvoto un redzēto, kā arī gandarīti, ka projekta mērķis pilnībā izpildīts. Ir iegūti arī jauni draugi un Facebook biedri.

Izturīgu, radošu un dzīvesprieka pilnu skolēnu un skolotāju vārdā, ceļojuma dalībnieces

Inga Boškina un Brigita Avišāne

Comenius projekta aktivitātes Trikātas pamatskolā

2011.gada septembrī Beverīnas novada Trikātas pamatskola uzsāka Eiropas savienības Mūžizglītības atbalstītu daudzpusēju skolu partnerības projektu Comenius, kura nosaukums ir „Come along and lets play together”. Šajā projektā piedalās skolas no piecām valstīm – Spānijas, Rumānijas, Turcijas, Polijas un Latvijas. Šādā projektā, kurš ilgs 2 gadus, līdz pat 2013.gada jūnijam, Trikātas pamatskola piedalās pirmo reizi.

Projekta mērķis ir iedzīvināt un iedot jaunu elpu tradicionālajām spēlēm, kuras tiek spēlētas gan savā valstī, gan visās projekta partnervalstīs. Lai sasniegtu šo mērķi projekta laikā tiks veicināta skolnieku interese mācīties valodas un citu tautu kultūru un tradīcijas, kā arī sekmēta skolnieku prasme strādāt komandā, sadarboties, uzklausīt citu viedokli un izteikt savas domas, kā arī iegūt jaunus draugus.

Divu gadu laikā plānots veikt ļoti dažādas aktivitātes. Tiks izveidots kalendārs ar fotogrāfijām, kurās attēloti bērni spēlējot spēles. Vienkopus tiks apvienotas visu projekta dalībvalstu tradicionālās spēles. Skolnieki un skolotāji meklēs un apkopos informāciju par projekta dalībvalstīm. Kā viena no aizraujošākajām aktivitātēm ir skolēnu un skolotāju došanās uz Spāniju, Rumāniju, Turciju un Poliju, lai iepazītu šo valstu kultūru un tradīcijas, lai spēlētu spēles un reālajā dzīvē izmantotu savas angļu valodas zināšanas. Tas ir liels pārbaudījums ikvienam skolniekam, jo bērni mobilitātes laikā dzīvo ģimenēs.

Pirmā vizīte notika oktobra beigās Spānijā, Bilbao. Tā bija administratīva tikšanās un no Trikātas pamatskolas uz to devās skolas direktore un projekta koordinatore Brigita Avišāne un angļu valodas skolotāja Līga Veikšāne. Lai gan šīs tikšanās laikā bija jāpārrunā un jānolemj daudz organizatoriski jautājumi, šī vizīte bija pilna ar interesantiem un pārsteidzošiem notikumiem. Mūsu viesnīca atradās Bilbao. Tā ir Basku Zemes lielākā pilsēta un Biskajas provinces galvaspilsēta. Pavisam netālu no mūsu viesnīcas atradās pasaulslavenais Gugenheima muzejs. Nākamajā dienā pēc ierašanās mums bija iespēja apskatīt vienu no lielākajām kurorta pilsētām Spānijā, San-Sebastjanu, kura atrodas Atlantijas okeāna Biskajas līča piekrastē. Mums bija iespēja pabūt senā zvejnieku pilsētiņā, kur pāri līcim no Spānijas krasta var redzēt Franciju.

Ļoti pārsteidza plašās Bilbao privātskolas iespējas ar vairākiem mācību korpusiem, nesen celto bērnudārza ēku un daudzveidīgajām un plašajām sporta centra telpām.

Spānijas vizītes laikā tika izveidota projekta mājaslapa http://playwithme.wikispaces.com/ , kurā ir iespēja izlasīt informāciju par visām projektā iesaistītajām skolām, notikušajām un plānotajām aktivitātēm, kā arī apskatīt foto un video no mobilitātēm Spānijā un Rumānijā.

Jau novembra beigās četras skolnieces: Sabīne Krumeņa, Inga Ziemane, Arta Ziemane, Eva Bērziņa, kā arī piecas skolotājas, Maruta Ģingule, Aiga Gartmane, Vita Lāce, Līga Veikšāne un Brigita Avišāne devās uz Rumāniju. Ceļš nebija tāls, bet ļoti ilgs. Bija vajadzīgas trīs lidmašīnas, lai nokļūtu Rumānijā, Timišoarā. Bet tā kā skola atradās Lupenī, tad mums priekšā vēl bija gandrīz piecu stundu ilgais nakts brauciens. Liels bija mūsu pārsteigums, kad nakts melnumā mūs skolā sagaidīja ne tikai projekta koordinators, bet arī vecāki un bērni no viesģimenēm. Kad bērni bija nodoti rumāņu ģimenēs, skolotāji tika vesti pa serpentīnveidīgu 10 kilometrus garu ceļu 1.5 kilometru augstumā uz viesu namiņu.

Pirmā diena skolā tika veltīta tam, lai skolnieki un skolotāji iepazītos, apskatītu skolu un rumāņu skolniekiem pastāstītu par savu valsti un skolu. Pēc iepzīšanās visi devās uz restorānu, lai visi kopā nobaudītu pusdienas. Tā kā tradicionāli rumāņu pusdienas sastāv no uzkodām, zupas, otrā ēdiena un deserta, ko šoreiz vēl papildināja neaizmirstami bērnu priekšnesumi un kopīgas dejas, tad neviens pat nepamanījām kā pienāca un pagāja vakariņu laiks un vajadzēja doties pie miera.

1.decembrī, vizītes otrajā dienā, cilvēki no tuvākas un tālākas apkārtnes devās uz Alba Julju, lai svinētu Rumānijas Nacionālo dienu. Atpakaļceļā autobusā valdīja īpaša noskaņa, jo bērni sarunājās, dziedāja dziesmas un spēlēja spēles.

Trešās dienas rīta puse tika pavadīta mācoties un spēlējot rumāņu tradicionālās spēles. Pēc pusdienām visus gaidīja pārsteigums ar dažādiem pārbaudījumiem – piedzīvojumu trasīte.

Pēdējā diena tika veltīta ekskursijai uz Korvina pili. Pēc pastaigas Drakula pilī un pusdienām, autobuss piebrauca pie kalna, kura augšā atradās pilsdrupas. Lai nokļūtu augšā, vajadzēja braukt ar vagoniņu-pacēlāju. Tas bija ļoti aizraujoši, jo kalns bija ļoti stāvs. Atgriežoties Lupeni, visi devās uz atvadu ballīti, kurā katram dalībniekam tika pasniegts sertifikāts par piedalīšanos šajā vizītē.

Kad nākamajā dienā viesģimenes atvadījās no meitenēm, tad bērnu acīs bija neviltotas asaras, jo meitenes šajās dienās bija ļoti sadraudzējušies. Un tad jau, sakāpuši busiņā, visi devās 30 stundu ilgajā mājupceļā uz Latviju.

Vecāki, skolotāji un skolasbiedri tika iepazīstināti ar piedzīvojumiem Rumānijā Trikātas pamatskolas vecāku kopsapulcē, Ziemassvētku pasākumā un klases stundās. Mācījāmies Rumānijā apgūtās dejas, iepazinām valsts ģeogrāfiju, vēsturi, tradicionālos ēdienus, ievērojamus cilvēkus, karogu u.c.

Projekta darbību turpinot gatavojamies pavasara vizītei uz Turciju. Svarīgākā dāvana, kas jāsagatavo ir dejas uzvedums. Laimīgie skolotāji un skolēni jau izvēlēti, atliek čakli darboties, lai Trikātas pamatskola Ankarā, Turcijā tiktu atraktīvi un radoši prezentēta.

Trikātas pamatskola ir Eiropā, un mēs vēlamies, kaut izdotos labo no Eiropas iekļaut Trikātas pamatskolā.

Līga Veikšāne un Brigita Avišāne

Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija

(paziņojums) atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.